Lilija Henrija

2024 Autors: Gavin MacAdam | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-16 13:43

Lilija Henrija (lat. Lilium henryi) - ziedoša dekoratīvā kultūra; Lilia ģints pārstāvis, kas pieder pie Liliaceae dzimtas. Dabā šī suga ir sastopama kalnu augstumos un blīvos biezokņos, kas atrodas Ķīnā, Hubei, Jiangxi, Guaizhou pilsētu tuvumā. Prezentētais augs savu nosaukumu ieguva, pateicoties Augustīna Henrija (1857-1930), botāniķa, kurš pēta senās un mūsdienu Ķīnas kultūru, nopelniem, kurš ir atzīts par pirmo eiropieti, kurš sastapis šo apbrīnojamo ziedu. Liliju Henriju aktīvi izmanto dekoratīvajā dārzkopībā visā pasaulē, jo tā izceļas ar neparastu skaistumu, vieglu audzēšanu un vairošanos. Tas lieliski iederas jebkurā dārza ainavā. Ziedu ražu var stādīt atsevišķi vai kombinācijā ar citiem daudzgadīgiem augiem, lai izveidotu lieliskas daudzkrāsainas kompozīcijas.

Kultūras raksturojums

Liliju Henriju pārstāv liels daudzgadīgs augs, kura augstums var pārsniegt 2 metrus. Izliektajam taisnajam kātiņam ir tumši zaļa krāsa ar daudziem tumšiem plankumiem. Stublājs no pamatnes līdz ziedkopam ir pārklāts ar garu, daudzveidīgu formu, spīdīgu zaļumu, nedaudz pubescējošu ar villi apakšpusē. Pieaugušam augam lapu izmērs var pārsniegt 20 centimetrus, un tām ir gan taisna, gan stipri izliekta lansolāta forma.

Lilijai Henrijai ir smaržīgi, vidēji lieli, nokrituši ziedi, kuru diametrs ir aptuveni 7 centimetri, un tie savākti 12 - 18 gabalu rasemozes ziedkopās uz viena kāta. Ziedlapiņas ir izliektas un sašaurinātas oranži dzeltenas nokrāsas malās, tām ir daudz sazarotu procesu, kas sāk veidoties no pamatnes līdz zieda vidum, kas ziedkopām piešķir sava veida samtainumu. Ziedlapu centrā ir gaiši zaļa stigma, ko ieskauj kailu pavedienu ķekars, kura garums nepārsniedz 6 centimetrus, un no augšas beidzas ar oranži brūniem iegareniem putekšņiem.

Augu augļi ir apaļas, miniatūras zaļganas trikuspidālās kastes formā, kas pilnībā piepildīta ar tumšām, gandrīz melnām sēklām. Spuldzei ir bumbiņas forma, kuras diametrs ir aptuveni 10 centimetri, pārklāta ar blīvām, cieši pieguļošām zvīņainām plāksnēm ar violetu vai sarkanu nokrāsu. Sakņu sistēma sastāv no daudzām sazarotām pavedienu saknēm.

Attiecīgās sugas ziedēšana tiek novērota no augusta beigām līdz septembra sākumam. Augu apputeksnē galvenokārt kukaiņi, kurus piesaista nektāra aromāts un ziedlapu krāsainā krāsa. Dabā Henrija lilijas vairojas gan ar sēklām, gan veģetatīvi, izmantojot meitas sīpolus.

Stādīšana un atstāšana

Lilija Henrija par visu tās dekorativitāti neprasa īpašu piesardzību, ja iepriekš radāt ērtus apstākļus augšanai, tad turpmāku aprūpi var samazināt līdz regulārai laistīšanai, atslābināšanai un periodiskai barošanai. Galvenais un, iespējams, vissvarīgākais auga augšanas nosacījums ir dārza atrašanās vieta, jo Henrija lilijas skaistā un krāsainā ziedēšana izpaužas tikai tad, kad noslīkst intensīvā saules gaismā, augs nezied ēnā un, iespējams, nomirt.

Liliju, ieskaitot apskatāmās sugas, stādīšanu var veikt, sākot ar augusta trešo dekādi. Ieteicams augsni sagatavot iepriekš, 2-3 nedēļas pirms stādīšanas, termiņš ir 7-10 dienas. Sākotnēji jums rūpīgi jāizrok izvēlētais zemes gabals un jāpieliek tam organiskais mēslojums. Sīpolus nav ieteicams stādīt smagā, mālainā un ļoti skābā augsnē. Ja augsnē ir daudz māla, tā jāatšķaida ar smiltīm, ar paaugstinātu skābumu, jāpievieno kaļķi, ar smilšu pārpilnību, jāpievieno kūdra.

Nav ieteicams augu sīpolus stādīt tūlīt pēc augsnes sagatavošanas, jāgaida, līdz augsne nosēžas, un mēslojums ir piesātināts un sadalījies, pretējā gadījumā augs var gūt apdegumus, kas nav savienojami ar tālāku augšanu. Pēc auga stādīšanas jau trešajā dzīves gadā var novērot pirmās atvērtās ziedkopas, vēl pēc diviem gadiem sīpolos sāks veidoties pirmie mazuļi.