Īrisa Dzeltena

Satura rādītājs:

Video: Īrisa Dzeltena

Video: Īrisa Dzeltena
Video: Guntra - Dzeltenā 2024, Aprīlis
Īrisa Dzeltena
Īrisa Dzeltena
Anonim
Image
Image

Īrisa dzeltena ir viens no dzimtas augiem, ko sauc par varavīksneni, latīņu valodā šī auga nosaukums skanēs šādi: Iris pseudacorus L. Kas attiecas uz dzelteno varavīksnenes dzimtas nosaukumu, latīņu valodā tas būs šāds: Iridaceae Juss.

Dzeltenā vaļa apraksts

Irisa dzeltenā krāsa ir pazīstama arī ar nosaukumu Purva īriss. Varavīksnenes dzeltenais ir daudzgadīgs augs, kuram ir slīpi sakneņi un daudzas nejaušas saknes, kas stiepjas lejup. Jāatzīmē, ka sakneņa augšējā pusē būs pamanāmas mirušo lapu paliekas. No šī auga sakneņiem atdalīsies bazālās lapas un daudzziedu kāts. Dzeltenā vaļa lapas ir platas lineāras, to platums ir aptuveni divi centimetri. Šādas lapas būs diezgan garas un apveltītas ar paralēlu novirzi un smailu galu, šādas lapas būs zaļā krāsā. Dzeltenā varavīksnenes ziedi ir lieli, tie ir regulāri, un perianth ir krāsots dzeltenos toņos, apveltīts ar sešu daļu ekstremitāti un īsu caurulīti. Dzeltenā varavīksnenes auglis ir trīsšūnu daudzspermas kapsula, kas apveltīta ar saplacinātām sēklām.

Dzeltenā varavīksnenes ziedēšana notiek laikā no jūnija līdz jūlijam. Dabiskos apstākļos šis augs ir atrodams Baltkrievijā, Rietumsibīrijā, Ukrainā, Krievijas Eiropas daļā, Krimā un Kaukāzā. Izaugsmei augs dod priekšroku purvainām pļavām, vietām gar dīķu un upju krastiem, kā arī purviem.

Dzeltenā vaļa ārstniecisko īpašību apraksts

Varavīksnenes dzeltenā krāsa ir apveltīta ar ļoti vērtīgām ārstnieciskām īpašībām, savukārt medicīniskiem nolūkiem ieteicams izmantot šī auga sakneņus. Šādi sakneņi jāizrok vai nu vēlā rudenī, vai pavasarī. Šādas saknes ļoti rūpīgi jānomazgā un jāizžāvē, pirms tam tās jāsagriež gabalos.

Šādu vērtīgu ārstniecisko īpašību klātbūtne jāizskaidro ar tanīnu, taukaino eļļu, cieti, izoflavona glikozīdu, ēterisko eļļu saturu, kā arī ar šādām organiskajām skābēm: cinchona, ābolskābes, pienskābes, citronskābes un fumārskābes sakneņos. Ēteriskā eļļa satur dzelzi un ketonu.

Varavīksnenes dzeltenais ir apveltīts ar pretiekaisuma, atkrēpošanas, savelkošu, diurētisku, prettārpu un hemostatisku efektu. Šo augu izmanto dažādu ļaundabīgu audzēju, kuņģa čūlu, skābā gastrīta un urīnpūšļa papilomatozes ārstēšanā.

Kas attiecas uz tradicionālo medicīnu, tad dzeltenās varavīksnenes sakneņu novārījums šeit ir diezgan izplatīts. Šo līdzekli ieteicams lietot pneimonijas, bronhīta, liesas slimību, izsitumu, izmešu, iekaisušas kakla un zarnu kolikas gadījumā.

Dažādu asiņošanas, caurejas, goiteru, ascīta un apaļo tārpu gadījumā ieteicams sarkanvīnā izmantot gan svaigu sulu, gan šī auga sakneņu pulveri un tinktūru. Metrorragijas gadījumā ir atļauts izmantot dzelteno varavīksnenes sakneņu tinktūru septiņdesmit procentu spirtā.

Šo augu žāvētu sakneņu ūdens infūziju ieteicams lietot čūlu, strutainu brūču, apdegumu ārstēšanai, kā arī mutes skalošanai zobu sāpju, akūta gingivīta un hroniska gingivīta gadījumā. Hemoroīdiem efektīvas ir sēdošās vannas ar šī auga svaigu sakneņu infūziju.

Ar sēžas nerva iekaisumu, artrītu, miozītu saulespuķu eļļā ieteicams lietot dzelteno varavīksnenes sakneņu tinktūru. Periodonta slimības gadījumā jāizmanto desmit līdz piecpadsmit grami svaigas sulas no šī auga sakneņiem.

Ieteicams: